Pāriet uz saturu

Tabaka

Vikipēdijas lapa

Tabaka ir lauksaimniecības produkts, ko iegūst no tabaku ģints (Nicotiana) augu lapām. Tabakas augi pieder naktsvijoļu dzimtai (Solanaceae) un ietver vairāk nekā 70 sugu, no kurām saimnieciskā nozīme galvenokārt ir Nicotiana tabacum un Nicotiana rustica. Tabaka tiek izmantota cigarešu, cigāru, smēķējamās un košļājamās tabakas ražošanā, kā arī pīpju pildījumam.

Tabakas lapas satur farmakoloģiski aktīvo alkaloīdu nikotīnu, kura koncentrācija sausās lapās var sasniegt līdz 5% no masas. Nikotīns ir neirotoksīns, kas iedarbojas uz nervu sistēmu, stimulējot nikotīna acetilholīna receptorus un izraisot atkarību. Tabakas lapās atrodas arī citas bioloģiski aktīvas vielas, piemēram, anabazīns, nornikotīns un β-karbolīni.

Tabakas augu dzimtene ir Ziemeļamerika un Dienvidamerika, kur to lietoja vietējās tautas gan rituālos, gan medicīnā jau tūkstošiem gadu pirms tās ieviešanas Eiropā 16. gadsimtā. Mūsdienās tabaku audzē tropu un subtropu reģionos visā pasaulē. 2008. gadā visvairāk nepārstrādātu tabaku ieguva Ķīnā (aptuveni 39% no pasaules ražas), Brazīlijā (≈12%), Indijā (≈7%), ASV (≈5%) un Argentīnā (≈3%).[1]

Tabakas pārstrāde ietver žāvēšanu, fermentāciju un dažkārt aromatizēšanu, lai mainītu tās ķīmisko sastāvu un garšas īpašības. Smēķēšanas procesā tabakas dedzināšana rada dūmus, kuros ir vairāk nekā 7000 ķīmisku savienojumu, tostarp darva, oglekļa monoksīds un daudzi zināmi kancerogēni, piemēram, nitrozamīni un benzopirēns. Šīs vielas ir cieši saistītas ar plaušu vēža, sirds-asinsvadu slimību un hroniskas obstruktīvas plaušu slimības attīstību.

Skatīt arī

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. (angliski) «FAOSTAT». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-01-06. Skatīts: 2010-09-22.